Kāds izgrūž Sarmu uz skatuves, viņai ir uzlikts grims, uzkrāsotas lūpas, atvainojiet. Ļoti labi, ļoti. Izskatās labi un aizkustinoši, tikai neko nevar dzirdēt, runā mikrofonā!

Ā, NU NE JAU TIK SKAĻI. Ko viņa tur saka? Ko? Kāpēc tieši mums tas būtu jāklausās? Tev jāsaprot, ka skatītājiem vienalga par tām tavām traumām, balss raustīšanu, slikto bērnību un tā tālāk. Viņi grib, lai viņus izklaidē, ja nu ne izklaidē, lai vismaz var saprast, ko tu saki, saproti, pleci atpakaļ, krūtis uz priekšu, šovbizness ir nežēlīgs.

Taiga pirms viņu sezonas beigu stendapa ir uzlūgusi uz mēģinājumu īstu režisoru. Vīrieti. Viņam līdzi ir arī asistente, palīdze. Šī asistente šajā brīdī pieskrien Sarmai un čukst, lai neuztraucas, ka viss kārtībā, tomēr viņai jāsaprot, ka Viņam ir taisnība un ka ir ļoti būtiski saprast un izsvērt, kāds ir viņas unikālais mesidžs, kura dēļ skatītāji būs ar mieru zaudēt stundu… Mans stendaps ir tikai de-de-desmit minūtes garš, murmina Sarma. Režisors un asistente ir atnākuši, lai palīdzētu sieviešu stendapam tikt uz pekām, tikt labos ļaudīs, tikt šovbiznesa gaismās. Arī desmit minūtes neviens negrib zaudēt, no zāles tumsas kliedz Viņš. Desmit minūtes, tas vispār ir ģēniju setaps, desmit minūtēs reizēm tiek izlemti valstu likteņi. Tā ka mūs neinteresē tavas mokas, tavas diafragmas kustības, to pat Ziedonis ir teicis, nerādi, balerīna, mums savas iekšas[1], kas tev tur ir, ko mums vēstīt. Es gribēju jums pastāstīt…

Mikrofonā runā!

Es gribēju jums pa-pa-pateikt…

Sāc no sākuma, bez tā: gribēju un pa-pa-pa… vienkārši saki, kas tev sakāms, un klau, kas viņai ir ar tām krūtīm?

Pieskrien asistente un čukst režisoram ausī kaut ko, aizsegusi muti ar mapīti. Viņš nav apmierināts, bet, nu, lai būtu. Nu davai vai, kā teiktu latviski, aidā, ja? Asistente ķiķina.

Es esmu atkal palikusi bez partnera. Režisors iedrošinoši rēc, kaut tas taču nav smieklīgi. Tas ir traģiski, ne? Lai pārbaudītu režisora veselo saprātu, Sarma vēlreiz atkārto teikumu. Es esmu atkal palikusi bez partnera. Šoreiz viņš tikai krekšķina, gaidot, kas būs tālāk. Jo es viņam, savam vīram, bijušajam vīram, vairs nepatiku. Tāpēc es izlēmu noskaidrot, ko dara tie cilvēki, kuri visiem patīk visvairāk. Un šajā izpētē uzdūros sarakstiem ar cilvēkiem, kuriem ir bijis visvairāk partneru, kurus ir iekārojuši visvairāk vai, vienkāršāk sakot, kuri ir izdrāzuši visvairāk cilvēku pasaulē.

Pēc Sarmas domām, tagad būtu jāseko režisora smiekliem. Tie neseko. Asistente gan ieķiķinās. Pārējās dalībnieces ir beksteidžā un no nervozitātes par gaidāmo eksekūciju nav spējīgas klausīties, ko tur no sevis izstoma Sarma. Sarma saņemas un turpina.

I-i-i-ir tāds tops tātad atrodams interneta pa-pa-pasaulē.[2] No desmitās vietas uz p-p-pirmo cilvēki ar visvairāk sauksim tos par partneriem vai, precīzāk, partnerēm. Pēdējā, desmitajā, vietā ir Hjū Hefners ar tūkstoš izdrāztām sievietēm. Tad seko Saimons Kauels, Deniss Rodmens un Džeks Nikolsons ar knapi diviem tūkstotīšiem. Turklāt par Džeku liecinot citi jeb citas, precīzāk. Nu, meitenes, nu, ne jau meitenes, protams, sievietes pašas pastāstot šādu topu gatavotājiem,[3] ka viņām ir tāds gods gadījies pārgulēt vai citādā veidā tapt Džeka Nikolsona izdrāztām. Bet Saimons Kauels un Deniss Rodmens, lūk, paši piegādājot informāciju vispasaules informācijas tīklam. Mammu, mammu, Saimons zvana mammai, tu tātad pieraksti, vakar divas, šodien trīs. Pierakstīji? Tu neskaiti, tas tev nav jādara, priekš tam viņiem ir asistentu asistentes. Mammu, es vakar ar trim pārgulēju un šovakar ar piecām, mammu, pieskaiti, ja?

Sarma mēģina runāt kā iedomātais Saimons. Režisors nesmejas. Viņa seja ir ļoti nopietna. Asistente skatās te grīdā, te uz režisoru. Astotā vietā Hulio Iglesiass, dziedātājs, un vairāki mums nezināmi vīrieši, sportisti un politiķi, kuri vēl nav savus locekļus līdz Austrumeiropai izstiepuši. Asistente iespurdzas. Čārlijs Šīns sestajā vietā ar sešiem tūkstošiem un AIDS. Piektajā vietā Vorens Bītijs.

Ceturtajā vietā Čemberleins, basketbolists, ne valstsvīrs.

Trešajā vietā Kubas prezidents Fidels Kastro ar trīsdesmit pieciem tūkstošiem… izdrāzto. Un tadamm, tadammm sarakstu noslēdz, uzvar un vainago divas sievietes, māsas Fokenas, katra ir pārgulējusi ar trīssimt trīsdesmit pieciem tūkstošiem... vīriešu.

Kā jūs domājat, kas viņas ir pēc profesijas? Hmmm, Sarma ir iedegusies pa īstam un nerausta valodu. Viņu pat vairs nesatrauc klusums aptumšotajā skatītāju zālē. Tātad kas viņas ir pēc profesijas, jūsuprāt? Tā kā neviens neatbild, Sarma turpina: nu, ne jau skolotājas, tas būtu briesmīgi. Maukas viņas ir, maukas, runājot vienkāršā tautas valodā.

Un tad es sapratu, tas ir nevis drāzēju saraksts, nevis visvairāk citiem patikušo saraksts, bet mauku saraksts. Savukārt, ja uzvarētājas ir maukas, tad arī visi pārējie ir maukas, nevis aktieri, prezidenti, uzņēmēji.

Mauka Džeks Nikolsons ar diviem tūkstošiem klientu.

Mauka Čārlijs Šīns ar sešiem tūkstošiem, kurš, darot darbu, arī smagi saslimis.

Mauka Fidels Kastro ar trīsdesmit pieciem tūkstošiem klientu.

Un pirmajā vietā ir uzņēmējas māsas Fokenas, jo viņām par darbu vismaz maksāja, kamēr visi pārējie sarakstā tā vai citādi maksāja paši.

Sarma liesmo savā pārliecībā un nemaz nekaunas izrunāt vārdu “maukas” vairākas reizes. Kad viņa pasaka pēdējo frāzi “maksāja paši”, viņa apklust un skatās apkārt, meklējot Jaukumiņu. Viņas nekur nav. Režisors skatās telefonā, sadzirdējis klusumu, paceļ acis un saka: ā, jau beidzās. Nu tad nākamā. Es pēc tam pateikšu kaut kādas piezīmes.

Pēc tam, kad visas “meitenes” ir parādījušas, kas nu viņām ir parādāms, režisoram ir ļoti jāsteidzas un viņš uzdevumu izteikt piezīmes ir atstājis asistentes ziņā. Viņa norunā jaukas frāzes par to, kas kurai ir bijis labs, Sarmai ieteikums ir vairāk jokot par sevi, jo sākums esot bijis ļoti labs, bet pēc tam, viņš šauboties, vai cilvēkiem tiešām interesētu tas, ar cik kurš ir pārgulējis. Tas jau vairs neesot aktuāli, un vēl Hjū Hefners esot ļoti slims, vai to Sarma zinot. Ak vai, to Sarma nav zinājusi un viņa tagad jūtas tik vainīga. Ak Dievs, varbūt viņas ļaunais joks no vientulīgās, pieputējušās Kultūras centra zāles aizsniedza Ameriku kā bulta un iedūrās nelaimīga, slimā Hjū Hefnera sirdī un viņš notrīsēja par tādu nekaunību — netieši, tomēr nosaukt viņu par mauku. Jaukumiņš aptinies ap Sarmu kā mīksta, tomēr kodīga šalle, čukst: paprasi, tu paprasi, nu taču paprasi. Kas vainas manām krūtīm, Sarma beidzot gandrīz izkliedz. Jaukumiņš nokrīt no viņas pleciem kā sudrablapsas šalle no Vronska istabā iesteigušās Annas pleciem. Pārējās smejas. Nē, viss kārtībā, vienkārši viņš domā, ka krūtis ir resurss un ka to vajag uzsvērt. Vajadzētu pušapu. Es vienkārši zīdu, tāpēc tās ir tik lielas. Vispār parasti man ir diezgan vidējas krūtis.

Asistente mulst. Un vispār tu esi tik drosmīga. Jūs visas, dāmas, esat tik drosmīgas.

MA-LA-ČI.